Pateicības diena

Pateicības diena, tradicionālie Rietumu svētki, ir amerikāņu cilvēku radīti svētki un laiks, kad ģimenes pulcējas kopā. Sākumā Pateicības dienai nebija noteikta datuma, un to uz laiku nolēma katrs ASV štats. Līdz 1863. gadam, pēc ASV neatkarības iegūšanas, prezidents Linkolns Pateicības dienu pasludināja par valsts svētkiem. 1941. gadā ASV Kongress katra gada novembra ceturto ceturtdienu oficiāli noteica par "Pateicības dienu". Pateicības svētki parasti ilgst no ceturtdienas līdz svētdienai.

1879. gadā Kanādas parlaments 6. novembri pasludināja par Pateicības dienu un valsts svētku dienu. Turpmākajos gados Pateicības dienas datums vairākas reizes mainījās līdz 1957. gada 31. janvārim, kad Kanādas parlaments katra gada oktobra otro pirmdienu pasludināja par Pateicības dienu.

Bez ASV un Kanādas pasaulē ir arī tādas valstis kā Ēģipte un Grieķija, kurām ir sava unikālā Pateicības diena, bet tādas Eiropas valstis kā Apvienotā Karaliste un Francija ir izolētas no Pateicības dienas. Daži zinātnieki arī ierosinājuši izveidot "Ķīnas Pateicības dienu", lai popularizētu tradicionālo kultūru. [2]

2025. gada 25. novembrī, tuvojoties Pateicības dienai Amerikas Savienotajās Valstīs, prezidents Tramps Baltajā namā "apžēlo" divus Pateicības dienas laimīgos tītarus.